Sabiles pilskalns

Sabiles pilskalns mūsdienās

No Sabiles pilskalna paveras brīnišķīgs skats uz seno mazpilsētiņu. Sevišķi skaisti šeit ir saulrieta laikā. Pilskalns atrodas 25 metru augstumā virs Sabiles un 110 metru virs jūras līmeņa.

Sabiles Vīna svētku laikā pilskalna īpašo atmosfēru aicināti izbaudīt tie, kuriem sirdī tuva ir mūziku. Vīna svētku laikā šeit tiek rīkots „Muzikālais pikniks”, tad šeit valda pozitīvi īpatnēja atmosfēra. Tad mūzikas skaņas dzirdamās pāri visai Sabilei.

Sabiles pilskalna vēsture

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pilskalnu 10. – 13. gadsimtā apdzīvojuši lībieši. Pilskalns ir saistāms ar 1253. gadā kuršu zemju dalīšanas dokumentā minēto vietvārdu „Zabele”.

Ap 1975 – 1977. gadu arheologa Ē. Mugurēviča vadībā notika arheoloģiskie pētījumi. Sākotnēji pilskalns visapkārt varētu būt nocietināts ar 2 m platā terasē izvietotu koka sētu, aiz kuras atradies grāvis. Šāda apļveida nocietinājumu sistēma vēl līdz pat vācu krustnešu iebrukumam vairāk raksturīga Baltijas somu cilšu apdzīvotajiem Ziemeļkurzemes pilskalniem. Pēc šo nocietinājumu bojāejas 10. – 11.gs. uzbērta zeme, kas nostiprināta ar akmeņiem. Līdz ar to palielinājies laukums un reizē pastāvināta nogāze, bet terase pārcelta uz kalna pakāji.

Uz ZA no Sabiles pilskalna atradusies ap 1 ha liela senpilsēta, uz kuru attiecināms ar 1422. gadu datēts dokuments, kurā atzīmēta pie kalna esošs Sabiles „pilsāts” („pylsaten”). Senpilsētas apdzīvotībā izšķirami divi lielāki periodi – 11.–13. gs., kas sakrīt ar Sabiles pilskalna pastāvēšanas laiku, un 14.–17. gs., kad novads jau ir atkarīgs no vācu feodāļiem, kuri centru pārceļ uz jaunu vietu pašā Abavas krastā.

Senpilsētā atsegti vairāki desmiti celtņu, krāšņu un pavardu vietu, deviņas saimniecības bedres. Iegūtas vairāk nekā 1200 senlietas (naži, īleni, arkla lemeši, makšķerāķi, saktas, gredzeni, ripas, atsevišķas bezripas trauku lauskas, cilindriska piekaramā atslēga, dzelzs izkapts, bronzas važiņu sadalītājs, 14. gadsimta monētas un citi priekšmeti), kuras liecina par seno sabilnieku nodarbošanos – dažādām amatniecības nozarēm, tirdzniecību, lauksaimniecību, gan par sadzīvi, gan arī par cīņām ar dažādiem iebraucējiem.

Etniskā ziņā Sabiles senpilsētu tās apdzīvotības pirmajā periodā apdzīvojuši Baltijas somi – lībieši, taču vērojamas arī atsevišķas pārkuršotiem lībiešiem raksturīgas senlietas, bet apdzīvotības otrajā periodā jau dominē senajiem kuršiem raksturīgi atradumi.

Teikas par Sabiles pilskalnu

Teika par Sabiles pilskalnu stāsta, ka šeit dzīvojusi princese, kas solījusies precēt tikai to, kas pa stāvo kalna malu no Abavas puses uzjāšot pilskalnā. Bet to neviens nav varējis. Reiz tomēr atradies pārdrošnieks, kas uzjājis. Pilī ievests, zirgs izvēmis uguni, un pils sadegusi līdz ar skaisto pils princesi.

Cita teika vēsta, ka vecos laikos Sabiles pils bijusi visas plašās apkārtnes galvenā sanāksmes vieta. Arī kara laikā šeit slēpušies plašās apkārtnes ļaudis. Reiz pils ļaudis vairs neesot varējuši ienaidnieka pārspēku noturēt. Viņi skatījušies uz savu skaisto pili, kura būs jāatdod ienaidniekiem. Bet pils sākusi pamazām grimt un nogrimusi ar visiem dārgumiem. Tajā vietā, kur pils bijusi, palicis mazs iedobums. Ļaudis, gribēdami zināt, cik dziļi pils nogrimusi, ielaiduši tanī dzīvu pīli, kura izpeldējusi ārā Abavā zem Sabiles muižas. Vēl šodien redzams, kur senā pils grimusi.

Atrašanās vieta: Talsu iela, Sabile, Talsu novads
GPS: 57.046993,22.574939