Sabiles pilsēta
Sabile – pilsēta ar odziņu
Sabile ir neliela, romantiska Kurzemes mazpilsētiņa, kura terasveidīgi izvietojusies Abavas upes senlejas skaistākajā un dziļākajā posmā Talsu novada dienvidu daļā. Pilsētai nenoliedzami piemīt savs šarms – cauri plūstošā Abavas upe, mazās ieliņas. Plašais un interesantais tūrisma piedāvājums uz šejieni ik vasaru vilina daudzus apmeklētājus.
Sabiles pilsētas simbols ir Sabiles Vīna kalns, kurš ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas. Arī Sabiles pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars, tāpēc arī pilsētai ir moto “Pilsēta ar odziņu”, kas lieliski raksturo arī savdabīgi radošo pilsētas kultūras dzīvi, kura visspilgtāk izpaužas Sabiles Vīna svētkos jūlijā.
Pilsēta izveidojusies aptuveni 2 km platās Abavas ielejas abās nogāzēs 4 km garumā. Abavas upe ietilpst dabas parkā „Abavas senleja”, kurš ir dibināts 1999. gadā, bet aizsardzībā šī teritorija atrodas jau kopš 1957. gada.
Pilsētas apbūves iespējas vienmēr ir noteicis reljefs: celt namus un ierīkot dārzus varēts tikai šaurā joslā starp upi un senkrasta nogāzi. Pilsētas vēsturiskā apbūve ir 15. – 19. gs. pilsētbūvniecības piemineklis. Sabiles vēsturiskais centrs atrodas iepretī tiltam. Gar šaurajām līkumotajām ieliņām paceļas senlaicīgas mājas, pārsvarā vienstāva koka ēkas. Arhitektoniski vērtīgākās 19. gs. celtnes atrodas Talsu, Ventspils, Rīgas un Kuldīgas ielās. Sabilē ir koncentrēti ievērojami kultūrvēstures pieminekļi.
Sabiles pilsētas neatņemams vaibsts ir arī augstais čigānu īpatsvars, tādēļ pilsēta tiek dēvēta par Latvijas čigānu galvaspilsētu.
Sabiles vēsture
Pa Abavas ieleju izsenis gāja svarīgs tirdzniecības un kara ceļš. Pie Sabiles pilskalna jau 10. gs. atradusies nocietināta senpilsēta. Sabiles vietā reiz dzīvojuši kurši, bet vairāk kā 1000 gadu pirms kuršu ienākšanas – lībieši.
Rakstos Sabile pirmoreiz minēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un pāvests savā starpā sadalīja Kuršu zemi. Sabili ieguva Livonijas ordenis un uzcēla savu mūra pili lejā pie upes – aptuveni tajā pašā vietā, kur tagad atrodas autoosta.
Domājams, ka ordeņa pils celšana sākta 1300. gadā. Tā celta starp tagadējo Sabiles mazo skoliņu un autoostu. Apdzīvota vieta pie pils sākusi veidoties 15. gs., bet 1563. gadā pils bijusi jau daļēji sagruvusi. Vēlāk pils drupas izmantotas baznīcas remontā, mūra žoga celšanai ap dievnamu.
Vēlāko gados Sabile bija neliels amatnieku ciemats. Pilsētas tiesības Sabile ieguva 1917. gadā. Pie sava ģerboņa Sabile tika 1925. gadā. Ģerbonī attēlots vīnogu ķekars, kuras šeit tiek audzētas jau kopš viduslaikiem.
Kultūra un tūrisms Sabilē
Godinot Sabiles simbolu – Vīna kalnu – kopš 1999. gada ik vasaru, jūlija pēdējā nedēļas nogalē, Sabilē tiek rīkoti pilsētas svētki, kas, godinot Vīna kalnu, ir nodēvēti par Sabiles Vīna svētkiem (video par Sabiles 2018. gada Vīna svētkiem). Katru gadu šis Sabiles populārākais un nozīmīgākais pasākums piesaista daudzus apmeklētājus un pilsētas viesus.
Kopš 2014. gada Sabilē decembra sākumā tiek svinēti Karstvīna svētki, bet rudenī ābolu ražas laikā kopš 2015. gada Sabilē tiek svinēta Āboldiena.
Sabile un tās apkārtne lepojas ar daudziem apskates objektiem: Sabiles Vīna kalnu, kas ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā, Pedvāles mākslas parku, kuru veido viens no pazīstamākajiem Latvijas tēlniekiem Ojārs Arvīds Feldbergs, Abavas rumbu, kas ir otrs platākais Latvijas ūdenskritums, Sabiles Sidra darītavu, Sabiles pilskalnu, no kura paveras brīnišķīga ainava, ģimenes vīna darītavas “Abavas” saimniecību, saimniecību “Drubazas”, Sabiles luterāņu baznīcu, meistara Harija Jaunzema rotkaļa darbnīcu, Koka rotaļlietu muzeju, Zviedru cepuri un citiem objektiem un aktīvās atpūtas iespējām.
Tiekamies Sabilē – pilsētā ar odziņu!
