Sabilē nosvinēti tūrisma svētki
Pēc lietainās nedēļas nogales saulainais 1. maijs tūrisma sezonas atklāšanas dalībniekiem Sabilē bija kā dāvana, kuru izsaiņot palīdzēja zinošais un atraktīvais tūrisma gids Māris Lācis. Viņš sabilniekus un Sabiles viesus trīs stundu ilgā pārgājienā iepazīstināja ar zināmām un mazāk zināmām Sabiles puses vietām un dāvāja vairākus pārsteigumus.
Pārgājiens sākās pie Sabiles tūrisma informācijas centra un bija sapulcinājis 87 interesentus, no kuriem 20 bija bērni, bet četri zīdainīši.
Šoreiz pārgājiena tēma bija “Mazā bilžu rāmītī man ir bilde tava”, pārgājienam par pamatu ņemot Johana Kristofa Broces Sabiles zīmējumu un mēģinot atrast vietu, no kuras varbūt ir tapis šis zīmējums. J.K.Broce bija mācītājs, kurš dzīvoja 18.gs. beigās un 19.gs. sākumā un bija aizrāvies ar ainavu, ēku un cilvēku iemūžināšanu zīmējumos, kuri arī šodien kalpo par vērtīgu senatnes izziņas materiālu.
Pārgājiena sākumā pie tūrisma informācijas centrs kāds no dalībniekiem atrada mazu disku par Talsu novadu, radot apmulsumu, kuram tas pazudis. Izrādās – tas tur bija nolikts speciāli: gids Māris Lācis ne tikai te, bet visa pārgājiena laikā bija sarūpējis dažādas dāvanas, kuras vērīgākie dalībnieki varēja atrast un paturēt kā piemiņu no pārgājiena.
No tūrisma informācijas centra pārgājiena dalībnieki garā rindā devās ceļā pāri Abavas tiltam, kuram labajā pusē (pļavā iepretim sinagogai) gaidīja pārsteigums – skolotājs Andris Millers ar molbertu: gājiena dalībniekiem tika dota iespēja mācīties zīmēt. Katrs varēja paņemt kartona gabalu, lai uz tā uzzīmētu ainavu, ko, kā Andris Millers teica, var izdarīt ikviens, jo jāzīmē un jāglezno to, ko redzam, skatoties uz līnijām un laukumiem un uz gaismām un ēnām. Millera kungs ātri vien uzzīmēja ainavu ar Sabiles pilsētu, pastāstīja par vienkāršiem paņēmieniem, kā radīt katram savu skatu – to, ko paši redzam un jūtam. Laikmetā, kurā gandrīz ikvienam ir fotoaparāts, kurā krājas neskaitāmi kadri, paša zīmēta un uz paša novērojumiem balstīta bilde kļūst par neaizstājamu vērtību.
Gājiens turpinājās gar Rambulītes upīti līdz barona Brinkena kapličai, kur gids Māris izstāstīja tās tapšanas pirmsākumus – skumju leģendu par to, kā barona meita esot iemīlējusies zirgu staļļa priekšniekā un kā jaunieši slepus gribējuši salaulāties, taču ceļā, braucot uz baznīcu, zirgu rati esot apgāzušies, un abi jaunieši esot gājuši bojā. Mājās viņus tā arī nesagaidīja barons, kurš esot zinājis par abu jauniešu slepeno mīlu un bija vēlējies viņus apsveikt. Par piemiņu šim notikumam esot tapusi Brinkenu kapliča.
Pārgājiena dalībnieki tālāk devās cauri Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejam, ko laipni bija atļāvis muzeja direktors Ojārs Feldbergs. Iztālēm acis priecēja Feldberga kunga ainaviskais, Aspazijai un Rainim veltītais darbs “Saules ceļš”, bet jau tuvāk bija iespēja aplūkot tēlnieka darbu “Mūžs”, kuru tēlnieks katru gadu papildina savā dzimšanas dienā.
Šoreiz pārgājiena mērķis bija reiz tika apdzīvotā, bet tagad sabrukšanas stāvoklī esošā Sabiles mācītājmāja, kurā agrāk bijis ierīkots arī kara hospitālis, bet padomju laikos – pat teļu ferma. Pēc mācītājmājas apskates dalībnieki devās Abavas upes virzienā, pa ceļam apskatot augus un sēnes, piemēram, bastarda tūsklapi – augu, kuru reizēm jauc ar latvāni, un sēni Austrijas agrene, kuru gids Māris Lācis droši apēda, uzsverot, ka sēne ir ēdama un viņš to tūristu klātbūtnē ēdot katru gadu. Vienīgais, ko šī sēne ar viņu varbūt darot – pastiprinot runas dotības.
Pēc garāka gājiena pa lauku ceļiem un mežu pārgājiena dalībnieki nonāca pie Abavas, kur gaidīja pārsteigums – motorizētais Sabiles plosts, ar kuru varēja pārcelties pāri Abavai. Pēc tam gids Māris visus dalībniekus aizveda vietā, kur satika – pie tūrisma informācijas centra.
Liels paldies entuziasma pilnajam un radošajam gidam Mārim Lācim par interesanto pasākumu un piepildīto dienu! Paldies arī dalībniekiem par atsaucību un interesi par Sabili! Tiekamies Sabilē – pilsētā ar odziņu!
Fotogrāfijas no pārgājiena pieejamas šeit.
Tūrisma organizatore Sanda Poriņa