Sabilē 14. martā norisinājās projekta “Baltu ceļš” ietvaros organizētais septītais tūrisma seminārs

No 2017. līdz 2019. gadam Latvijā un Lietuvā tiek īstenots projekts “Starptautiskais tūrisma maršruts “Baltu ceļš””, kura ietvaros tiek organizēts 12 apmācību cikls par kuršiem un tūrisma produkta veidošanu. Sabilē 14. martā notika šī cikla septītais seminārs „Sadarbība. Klientorientēts tūrisma pakalpojums”.

Projekta pārskats

Semināra ietvaros informāciju sniedza projekta vadītāja Aiva Jakovela, kura pastāstīja par projekta mērķiem, starp kuriem ir arī vēlme palielināt ceļotāju skaitu un viņu uzturēšanās ilgumu, saprast, vai ar vēsturi kā resursu varam pelnīt, kā arī projekts stiprina ambiciozu mērķi – padarīt šo maršrutu par starptautiski atzītu kultūras tūrisma maršrutu.

Šobrīd maršruts iekļauj kuršu, zemgaļu un sēļu kultūrvēsturisko mantojumu. No Sabiles puses maršrutā ir iekļauti Māras kambari un Sabiles pilskalns, par kuriem varam uzzināt arī ceļvedī “Baltu ceļš” un kartē “Baltu ceļš”.  Šos materiālus bez maksas iespējams saņem Sabiles tūrisma informācijas centrā, kā arī lejuplādēt Sabiles tūrisma lapā: ŠEIT. 

Pētījumi par kuršiem

Mg. hist. Jānis Asaris, kurš ir Latvijas arheologu biedrības priekšsēdētājs, pastāstīja par pētījumiem, kuri attiecas uz kuršiem. Uzzinājām, ka pirmās publikācijas par kuršiem bijušas jau 16. un 17.gs., taču nopietnāki pētījumi sākušies tikai 18.gs. beigās un 19.gs., kad arī sākusies senlietu vākšana.

Pēdējos gados kuršu popularitāte palielinājusies – gan pateicoties aktivitātēm Grobiņas novadā, gan arī tam, ka palielinājies pētīto pieminekļu skaits. Kurzemē ir nedaudz vairāk par 120 pilskalniem un šeit dominējuši nocietinājumi, starp kuriem kā piemēri minami arī Sabiles un Kandavas pilskalni.

Vairāk par materiāliem, kuros var pētīt kuršu izcelsmi, varat lasīt Jāņa Asara prezentācijā Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā ŠEIT.

Praktiskā pieredze – Āraišu ezerpils

Amatas novada Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Eva Staltmane pastāstīja par aktīvo Āraišu kopienu, kurai ir svarīgi saglabāt kultūrvēsturisko noskaņu, padarot vietas tādas, lai tās iekļautos vidē un būtu sabalansētas ar uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju interesēm.

Āraišu arheoloģiskais parks strādā arī ziemā, bet daudzus gadus tam nav bijis piemērota Apmeklētāju centra, kurš beidzot – 2018. gadā piedzīvoja spāru svētkus. Apmeklētāju centrā būs arī ekspozīciju zāle, kurā būs iespējams uzzināt par Jāni Apalu – Latvijas arheologu, ezerpiļu atklājēju un pētnieku, kurš, veicot izrakumus Āraišu ezera saliņā, realizēja ezerpils rekonstrukcijas projektu un izveidoja Āraišu ezerpili par tūristu un skolēnu iecienītu vietu.

Nākotnē Āraišos vēl ir plānots celt eksperimentālās arheoloģija centru, jo Āraišu ezerpils ir vieta ar starptautisku tūrisma potenciālu.

Sadarbība ikvienā dzīves jomā

Interesanta bija arī tūrisma nozares ekspertes, vides gides un Impro ceļojumu grupu vadītājas Ineses Rozes prezentācija par sadarbību tūrismā, jo latviešiem savā starpā sadarboties nav visai viegli.

Sadarbība sākas jau ģimenē un ar kaimiņiem – vai es zinu, ko dara mani kaimiņi? Ja viņi ir uzņēmēji, ko viņi piedāvā? Vai es kā uzņēmējs esmu devis par sevi informāciju, piemēram, vietējā skolā?

Ineses vārdiem sakot, sadarbība ir kopīga darbība un savstarpējs atbalsts kopēju mērķu sasniegšanai, sadarbošanās, kura mums ir tik nepieciešama, jo ar katru gadu mēs paliekam arvien mazāk.

Sadarbībā un attīstībā ir svarīgi: ticēt sev – vai man patīk tas, ko es daru; ticēt vietai un ticēt produktam vai pakalpojumam. Bieži vien mēs nemākam pārdot, uztverot vārdus “pārdošana” un “lielīt” kā lamuvārdus, un mēs nemākam arī paprasīt naudu par savu darbu.

Latvijā ir ļoti apzinīgas pašvaldības, jo tās nodrošina tūrisma centru darbību, ko nedara valsts, bet tūrismā strādājošajiem ir jābūt aktīviem abiem gēniem – gan saimnieka, gan kalpotāja gēnam, jo jāpalīdz atbraucējam pie sevis justies labi, bet veiksmīgs būs tikai viesmīlīgs un laikam līdzi ejošs saimnieks.

Ekskursija

Semināra noslēgumā devāmies izzinošā ekskursijā pa Sabili, kuru vadīja vides gids Māris Lācis, aizvedot mūs arī uz vienu no projektā iekļautajiem objektiem – Sabiles pilskalnu.

Projekta aktivitātes, ceļveži un kartes

Projekts “Starptautiskais tūrisma maršruts “Baltu ceļš”” ir vērsts uz kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, pakalpojumu un produktu popularizēšanu un attīstību Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionos. Projekta galvenais akcents tiek vērsts uz baltu tautas vēstures, tradīciju un dzīvesstila izzināšanu.

Projekta ietvaros izdotos materiālus – ceļvedi “Baltu ceļš” un karti “Baltu ceļš” varat lejuplādēt Sabiles tūrisma lapā ŠEIT, bet informāciju par projektu varat atrast Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā ŠEIT.

Sanda Poriņa,
Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes
tūrisma organizatore